ai.

manas lauku būšanas pēdējā dienā uzspīdēja saule.

es sevi gluži labi izjūtu arī vientulībā un vienmuļībā. garās pastaigās pa lauku ceļiem, tikai ejot un elpojot, es sevi zinu un pazīstu. un tās pastaigas nedaudz dziedē kaut ko, kas aizplīsis ne no kā, it kā es būtu vienu rītu pamodusies ar plaisu sevī un tā lēnām pildītos ar - jā, joprojām - to sasodīto miglu.

ai.