ir palikusi pēdējā pusstunda trešajā NaNoWriMo dienā (ja nezini, kas tas ir, vari izlasīt manu pagājušā gada ierakstu par to) un es līdz šim nebiju uzrakstījusi ne vārdiņu. pavisam godīgi, es šodien pat to neplānoju darīt. visu dienu nebiju pieskārusies datoram, tikai izbaudīju pēdējo ārstes izrakstīto brīvdienu, lasīju un laiskojos.
mani šonakt gaida saklāta gulta un rīt no rīta - pirmā skolas diena divu nedēļu laikā, bet es nevarēju aizvērt acis, neizliekot kaut ko kaut kur ārā. un nē, tualetes apmeklējums nepalīdzēja.
ja runājam par NaNoWriMo, tad Klibais putns mani smagi nomoka - gandrīz esmu beigusi lasīt pagājušajā gadā sarakstīto un nesaprotu, kādā caurumā bija iekritušas manas smadzenes, kad tas viss tapa. acīmredzams, kliedzošs NaNoWriMo drudzis, uz stāsta beigām visi teikumi tiek veidoti lauķu stilā:
"Noguris vīrietis bija. Acīs salta gaisma slēpās, kas biedēja apkārtējos un draugus. No piecstāvu ēkas nolēca kaķis, rozā un pūkains. Šis teikums ir pilnīgs izdomājums tā pat kā visi iepriekšējie, negribu es vērt vaļā dokumentu konkrēto, lai kopētu īstos."
visi. teikumi.
bet to pametot pie malas, es labprāt rakstu visu, kas ienāk prātā - slēpjos pie Anabellas drošā sāna, uzdrukāju vēstules nākotnes sev, iesāku kādu pilnīgi un galīgi nepublicējamu stāstu par meiteni, kura dzīvo tēlu pasaulē, apzinādamās, ka ir tēls, un lamādamās uz viņas stāsta neprasmīgo autori.
pamazām, Klibā putna neveiksmīgajam stāstam piepalīdzot, es saprotu, ka vēl neesmu gatava uzrakstīt grāmatu, bet man gluži labi patiktu vienkārši rakstīt. tāpēc šī gada mērķis ir novembra mēnesī pierakstīt piecdesmit tūkstošus vārdu ar jebko.
neapgalvoju, ka man sanāks - jau patlaban esmu krietni atpalikusi no grafika, bet varu apsolīt, ka centīšos un neļaušu, ka pagājušā gada trakums mani nomāc. es vairs nekad negribu rakstīt tā, kā rakstīju pagājušā gada novembra beigās.
esmu nogurusi no šīs nedēļu ilgās nīkuļošanas mājās par godu ārstes izrakstītajai karantīnai un ar prieku atkal atgriezīšos dzīves skavās - gribu apciemot kādu parku, kādu bāru, kādu draugu un pat kādu klases telpu.
interesanti:
bet tagad saldus sapņus
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru